Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki

Latviešiem dziedāšana un dejošana ir viens no vispopulārākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem. Tā ir mūsu tautas kultūra gadu mijām cauri. Dziesma un deja vieno ik pēc 5 gadiem lielākajā kultūras pasākumā Latvijā. Apmeklējuma skaits skaitāms tūkstošos, un interesanti brauc no visas pasaules, lai vērotu šo koncertu klātienē kredīts bez darba vietas.

Sākotnēji kā svētku programma tika iekļauta tikai dziedāšana – deju svētki parādījās vēlāk. I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki notika 1873.gadā Rīgā. I Vispārējos Dziesmu svētkos pirmo reizi tika izdziedāta Baumaņu Kārļa sacerētā dziesma “Dievs, svētī Latviju!”, kas šobrīd ir Latvijas valsts himna. Laika posms līdz nākamiem svētkiem bija nenoteikts, tie svārstījās no 2 – 6 gadiem, pa vidu vēl notiekot Padomju Latvijas Dziesmu svētkiem. Neilgi pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas deklarācijas 1990.gadā, 30.jūnijā tika organizēti XX Vispārējie latviešu Dziesmu un X Deju svētki. Pēdējie svētki bija 2013.gadā, un nākamie tiks rīkoti 2018.gadā, veltīti Latvijas simtgades jubilejas svinībām. Nākamie pēc kārtas būs XXVI Vispārējie latviešu Dziesmu un XVI Deju svētki.

Jau no pašiem pirmajiem svētkiem, raksturīgs ir karogs, kas nemainīgi saglabājas viens un tas pats. Karogs ir ticis darināts Leipcigā, Vācijā. Tā autors nav zināms, klīst baumas, ka, viens no iespējamiem autoriem varētu būt Kārlis Baumanis. Karoga priekšpuse ir balta, bet apkārt vijas tumši sarkans ierāmējums. Viscaur karogs ir austs no zīda. Uz baltā fona ir izšūta bilde, kurā redzams zelta ozols, zem kura zariem stāv sirms vīrs, tērpies viss baltā. Blakus vīram ir altāris, uz kura deg upuru liesmiņa, un tas ir pušķots ar ozola lapu vainagu. Virs bildes, uz sarkanā fona zelta burtiem izšūts vārds “Līgo”. Sākot ar 1998.gadu, speciāli svētkiem, tiek ieviests īpašs logo. Tie katru reizi ir mainīgi.

Svētku gājiens ir neatņemama sastāvdaļa visiem dalībniekiem. Tas notiek cauri Rīgai, pirms lielajiem koncertiem. Tajā skatītāji var vērot pilnīgi visus dalībniekus, kas vēlāk uzstāsies lielajos koncertos. Tā ir lieliska iespēja apskatīt tik daudz tautas tērpus no visiem Latvijas novadiem, kā arī koru noformējumus.

Dziesmu lielkoncerts nemainīgi notiek Mežaparka Lielajā estrādē Rīgā. Tās plašumi kopā pulcē ap 10 tūkstošiem dziedātāju un 30 tūkstošus klausītāju. Dziedātāji vienojas kopīgā korī, un izdzied svētku sagatavotu repertuāru, kam ir gatavojušies visus iepriekšējos gadus. Dziesma pāršalc pār Mežaparka priedēm, pat ceļot kājās visus klausītājus un liekot dziedāt līdzi. Tā parasti tiek darīts pie dziesmas “Pūt, vējiņi”. Visos laikos šī dziesma asociējas ar himnisku un tautas vienojošu dziesmu. Lai gan Dziesmu svētku repertuārā šī dziesma nekad netiek ievietota. Dziedot dziesmas, diriģenti ir iekļāvuši arī kustību elementus, lai koncertu padarītu skatāmāku un un interesantāku. Tiek kustinātas rokas, dipināts ar kājām pa estrādi, spīdināts ar lukturīšiem vai veidoti krāsu elementi no lakatiņiem.

Deju lielkoncerts notiek pēdējā svētku dienā. Pēdējā svētku norises gadā, skatītājiem tika izdejoti 4 lielkoncerti. Par patstāvīgu Deju svētku lieluzveduma norises vietu ir kļuvis “Daugavas” stadions Rīgā. Arī dejotāji papildus savā priekšnesumā izmanto palīglīdzekļus – populāri kļuvuši koka mieti, lakati, garas šalles. Priekšplānā parasti dejo Latvijas paši labākie dejotāji – tie, kas skatēs ieguvuši visaugstāko žūrijas punktu skaitu. Dejotāji izdejo latviešu tautas dziesmas, veidojot interesantas rakstu zīmes.

Vispārējie Dziesmu un Deju svētki demonstrē latviešu tautas kultūru. Katram latvietim ir liels gods piedalīties šajos svētkos. Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (UNESCO – United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization) 2008.gadā ir iekļāvis šos svētkus cilvēces nemateriālā mantojuma sarakstā. Mums ir jālepojas, ka varam parādīt plašajai pasaulei mūsu dārgākās tradīcijas.